Nā Kiwi i ora ai te wao nui a Tāne

Ko Tāne-mahuta te atua o te wao, ā, i tuauri rā anō i kitea e ia te mate haere o ētahi o ana rākau i te mahi a ngāi pepeke mā. Ka tono ia ko tētahi o ngā manu e heke ki te noho ki te papa o te ngahere, ki reira kai ai i ngā pepeke, e ora anō ai ngā rākau. Ko Kiwi te mea i whakaae atu nā runga i tana aroha ki a Tāne, ahakoa tana mōhio ka noho rere-kore ia mai i taua wā. Mohoa noa nei e noho tonu ana a Kiwi ki te papa o te wao hei kaitiaki i a Tāne. * Nā Manu Kawana o Rangitāne tēnei korero

Kāhu Matakite

Ko te manu kāhu tētahi manu tukutuku a te Māori, ka whakamahia i roto i ngā tikanga a te tohunga matakite. He mea hanga i te māhuri mānuka me te whā raupō, he kanohi tōna ka whakairohia ki te tōtara, ka whakarākeitia ki te rau kāhu. Ka taki karakia te tohunga, ā, ko te rere a te manu kāhu hei tohu i ngā kōrero Matakite * Nā Manu Kawana o Rangitāne tēnei korero

He manu noho repo a Pūkeko

He wā anō ka noho a Pūkeko ki ngā hiwi. Tērā tētahi rangi e mātakitaki ana a Pūkeko i ētahi tamariki e tākaro ana. Ka māwehe atu ngā tamariki, ka kitea e Pūkeko tētahi taonga pounamu – he tiki. Ka haria e Pūkeko kia kite tōna whānau. I a ia e whakawhiti ana i tētahi repo, ka ngaua e Tuna tana waewae, ā, ka taka te heitiki, ka ngaro. Mohoa noa nei e rapu tonu ana a Pūkeko i te heitiki pounamu i taka rā ki roto i te repo. *Te Ao Hou 1953 Te Puna Mātauranga o Aotearoa

He korokoro tūī

Kei te rohe o Waikato tētahi wairere iti, ko Te Ako-o-te-tūī-a-Tamaoho te ingoa. Nā te hou o te wairere ka parea atu he hoihoi kē atu. Ko tā Tamaoho, he mau atu i tana mōkai tūī ki reira, ka whakaakona ki ngā whaikōrero me ngā karakia o te marae. * Nā Manu Kawana o Rangitāne tēnei kōrero

A Tawaki me tōna ingoa

E ai ki ngā kōrero ka takea māi te ingoa o Tawaki i te pū huruhuru kōwhai kei tōna māhunga. He atua a Tawaki, he wā tona e hīkoi ana i te whenua ānō nei he tangata tonu. Kāore te iwi i mōhio he atua kē ia, tae rā anō ki tōna “pikinga ake i tētahi hiwi ikeike, ka wetekina ōna kaka tangata, ka whakakākahu i a ia ki te uira.” * Nā Manu Kawana o Rangitāne tēnei kōrero

Te rironga i a Kākā he rau kitakita

I mua, he nui ngā kāhui kākā kei ngā wao huri noa i Aotearoa whānui E ai ki ngā kōrero, i te wā tuauriuri ka whānakohia e Kākā ngā rau kitakita o Kākāriki. Ko Kākā hangareka tērā e whāngai ana i a Kākāriki ki te huhua o ngā kai. Nāwai rā ka hiamoe a Kākāriki. I a ia e moe ana ka whānakohia ōna rau ātaahua. Mohoa noa nei e noho huna ana ngā rau whānako ki raro i ngā parirau o Kākā. He taonga matapopore ngā rau o Kākā ki te iwi Māori, hei whakarākei i ōna kahu. * Nā Manu Kawana o Rangitāne tēnei kōrero

Ngā ngutu kōpiko o Huia

Tērā te wā e maruru ana a Huia puta noa i te Manawatū, he manu puarua, he manu puipuiaki ki te iwi Māori, waihoki ki a Rangitāne o Manawatū. Tērā tētahi rangatira o nehe, ka haere ki te tāhere manu. I tētahi rā ka mau he manu whakamīharo ki tana tari, ko Huia tērā. Ka monoatia e te rangatira tēnei manu, ā, ka hutia ētahi o ōna kura kururemu hei whakarāwai i ōna makawe. Ka tākina tana karakia hirihiri kia tau mai ai te manu nei ki mua i tana aroaro ina karangatia. I tētahi wā, ka puta te manu nei, e mirara ana ōna kura. Ka riri te rangatira. Ko tā Huia, nā tana noho ki tōna kōhanga i mirara ai ōna kura. Ka puku te rae o te rangatira, ā, ka whakapikotia e ia ngā ngutu o Huia, e taea ai e ia ōna kura kururemu te hiki ake ki waho atu o te kōhanga, kia kore ai e mirara. *He mea whakarāpopoto, nā te kōrero a Heta Te Miha. Te Ao Hou 1968, Te Puna Mātauranga o Aotearoa.

Mauri

Ko te mauri, he mana atua e tūhonohono ana i ngā uri katoa o Ranginui rāua ko Papatūānuku, e whai hau ai tātou katoa. Ki tā te Māori he mauri tō te ngahere me ōna huānga katoa, pērā i te toka, te oneone me te rākau. Me tiaki ka tika. Ka kitea he kōhatu motuhake, ka tanumia ki ētahi wāhi kōhure pērā i te take o tētahi rākau e kaha nōhia ana e te manu.

He kaitiaki i te mauri

He wā anō, ko te moko kākāriki, ko te moko tāpiri rānei ngā kaitiaki i te mauri o te ngahere. Ki tā te Māori, ka pūmau tonu te mana o ēnei kaitiaki mō āke tonu atu.