A safe haven for native animals

Our patients recover at our centre after treatment at Wildbase Hospital, they change regularly as they recover and are released back into the wild.

Our resident animals are with us all the time so there is always something to see.

Kākā

Kākā

He manu kaitā, he turituri a Kākā. Kia raurarahi tonu te ngahere hei nōhanga mōna.

E kitea ana i ngā wao puta noa i Aotearoa, kei raro iho pea i te 10,000 te taupori kākā i tēnei wā. He hua nō te rākau ana kai katoa, nō reira ko te ngaromanga o tō rātou nōhanga me te kainga e te paihamu ngā kai o te wao ngā whakamōrea matua.

Te rironga i a Kākā he rau kitakita

I mua he nui ngā kāhui kākā kei ngā wao huri noa i Aotearoa whānui.

E ai ki ngā kōrero, i te wā o tuauri ka whānakohia e Kākā ngā rau kitakita o Kākāriki. Ko Kākā hangareka tērā e whāngai ana i a Kākāriki ki te huhua o ngā kai. Nāwai rā ka hiamoe a Kākāriki. I a ia e moe ana ka whānakohia ōna rau ātaahua. Mohoa noa nei e noho huna ana ngā rau whānako ki raro i ngā parirau o Kākā.

He taonga matapopore ngā rau o Kākā ki te iwi Māori, hei whakarākei i ōna kahu.

* Nā Manu Kawana o Rangitāne tēnei kōrero

 

TE TOKORUA KĀKĀ NOHO PŪMAU

TE TAURAWHI

Ka paopao tēnei kākā taurawhi (kāore anō kia tapaina he ingoa mōna) i Te Papa Kararehe o Tāmakimakaurau i te Whiringa-ā-rangi 1998, i raro i te maru o te kaupapa whakatipu manu o reira. I te tau i muri, ka mauria mai ki Te Papa Rēhia o Wikitōria, ka whakanōhia ki te taha o tētahi uha i reira i taua wā.

E 20 tau ia i reira e noho ana i te puni manu e pātata ana ki te hōpua tamariki, kātahi ka mauria mai ki te puni manu ara hīkoi hou o konei. Ko te Whiringa-ā-nuku 2018 tērā. Tau ana tā rāua noho ki te puni manu hou nei i te taha o ngā korimako, ngā tūī, ngā kererū me ngā tuatara.

Nāwai rā, ka mate tana hoa, e 38 tau tōna pakeke i te Whiringa-ā-nuku 2019. Mēnā e noho mohoao ana te kākā, kei te takiwā o te 25 ki te 30 tau te wā ora.

Nō te 9 o Poutūterangi 2020 ka tau mai he manu hou ki Wildbase, he kākā uha e kūao tonu ana, ko Māia tōna ingoa. I haramai i Te Papa Kararehe o Pōneke. Ko te tūmanako ia ka noho tahi rāua ko te taurawhi nei mō ngā tau maha haere ake nei.

MĀIA

He kākā uha a Māia, kāore e rerekē ake ngā kōrero mōna i ō ētahi atu. I te 2013 ka mauria atu te kūao kākā nei ki Te Kōhanga, kei te takiwā o te 1 ki te 2 tau noa iho tōna pakeke. Ka mātaihia e ngā rata kararehe, ā, ka kitea e tūroro ana ki tētahi mate wheua. He mate tēnei ka hua ake i te kōpaka o te kai, waihoki e horapa whānui ana tēnei mate i ngā wāhi e inaki ana te nōhanga manu me te nōhanga tāngata, pērā i te rohe o Te Whanganui-a-Tara. E pukahu ana ngā kākā o reira i te angitu o te kaupapa whakatipu manu o Zelandia.

He mea whati te pūkaka matau o Māia, 135-putu te piko whakamuri, whakarunga hoki o tana waewae. I te mate hoki te wheua o tōna pokohiwi mauī. Ahakoa kua mahu ēnei mate, e whāngaihia tonutia ana ki te rongoā i ia rā, e aroturukitia ana i ia rā. Ko tētahi o ngā take kāore ia i whakahokia ki te ao tūroa ko te tūponotanga nui ka pāngia ki te pona kakā ina pakeke haere ia. Ko tētahi atu take, ko te tūpono ka mate i te wā ka whakawhānau ia. Ka āta aroturikitia a Māia e ngā kaimahi o Wildbase.

I te tau 2019 ka paopao pīpī a Māia, ka pai hoki tana whakatipu i tana pīpī. He kanohi whakatairanga a Māia i tōna momo, he whakaatu i ngā raruraru tērā ka pupū ake i te noho tahi o te kararehe mohoao me te tangata, he whakaatu hoki i te hiranga o te kai tika mā ngāi manu māori, kaua rātou e kai i te kai a te tangata, pērā i te kano puakōmaru, i te parāoa me te tīhi.

Ko tāu hei āwhina i a ngāi manu māori, he whakatipu rākau māori whaipua, rākau whaihua hoki, pērā i te kōwhai, i te mānuka me te harakeke. Ko ērā rākau hei pātaka kai mā ngā manu.

Ko te whakaahua roto o Māia i hopukina i Te Kōhanga, Te Papa Kararehe o Pōneke. Ko ngā porowhita whero e rua e tohu ana i te piko o tōna pūkaka matau me te mate wheua kei tōna pakihiwi mauī.

0 / 0